Nebeidzamā ziema

2008. gadā neparasti augsta ziema ir piemklējusi Centrālo Aziju. Kā lielākais cietējs, protams, ir Tadžikistāna.
Tadžikistāna jau vienmēr ir bijusi nabadzīga, Dieva pamesta valsts. Kamēr Kazkhstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna dzīvo visnotaļ zaļi, tadžiki un kirgīzi savās valstīs velk ļoti ērmīgu un bezcerīgu garu.

Šogad, kā jau minēts - Centrālo Aziju piemeklēja baiga nelaime. Tur ir novērojamas kārtējās dabas dīvainības un tam krajam neraksturīgi auksta ziema, kas ir izraisījusi vispārēju humānu katastrofu. Ja turkmēņi un uzbeki, kā energoresursiem bagātu zemju apdzīvotāji vairāk vai mazāk ar Ziemu 2008 tiek galā (nu piemēram nokurinot veselus mežus), tad Tadžikistānā ir posts un nelaime. Likteņa ironija slēpjas faktā, ka Tadžikistāna ir bagāta ar straujām upēm un daudzām hidroelektrostacijām, uz kā tad nu arī balstijās visa valsts energoapgāde, bet nu pateicoties ļaunajai ziemai upes vienkārši ņēma un aizsala, faktiski atstājot Tadžikistānu bez apkures. Jāpiebilst, ka tāda kombinācija - auksta ziema (regulāri un konstanti -20grādi pēc Celsija) un pilnīga apkures un elektrības neesamība liek tadžikiem izsalt kā prusaciņiem.
Bagātie kaimiņi atteicās dalīties ar tadžikiem savos energoresursos, jo pašiem ziemas aukstums piespieda dzīvot visnotaļ nenoteikti - palielinājās pieprasījumu pēc siltuma pašmājās.

Valdība, protams, centās glābt situāciju - izliekoties, ka nekādas krīzes nav un pēc labākajām padomju tradīcijām aizliedzot par to runāt un izplatīt informāciju masu medijos.
Vienīgi daži ārzemju pārstavji atļāvās kaut ko iepīkstēties. Baumas klīst, ka nosalšanai un arī badam ilgtermiņā varētu tikt pakļauti apmēram 2 miljoni valsts iedzīvotāju. Cik galarezultātā būs bojāgājušo - rādīs laiks.

Sajā nenozīmīgajā notikumā ir kāds burvīgs elements. Visiem miestiem un galvaspilsētai Dušanbe elektrības padeve bija visnotaļ nosacīta (un Dušanbe ir tāda īpatnējā centrālā apkure - tikai ar elektrību), toties pilsētai, kuras nosaukumu nav iespējams izrunāt - Tursunzoda, elektrības piegādes visu ziemu bija bez jebkādām problēmām. Jāatzīmē, ka tā ir Tadžikistānas vissvarīgākā vieta, jo tur atrodas kaut kāda alumīnija rūpnīca (cik elektrības aprij tādi postpadomju mantojumi?). Attiecīgi, alumīnija ražošana un pilsētas, ar iedzīvotāju skaitu ~37 000 konstanta apsildīšana ir Tadžikistānai daudz svarīgāka nekā iespējamā 1/3 daļas iedzīvotāju nonākšana pie bada nāves (valstī dzīvo 6 miljoni ļaužu)!
Pašlaik gan tuvojas pavasaris un izsalkušie, atlikušie tadžiki tiek baroti ar ANO humānās palīdzības maizi.

Tursunzodā ir pat skolai, kurai ir sava interneta lapa, kurā diezgan nosacītā angļu valodā tiek stāstīts, ka pilsētā ir atpūtas komplekss un viens restorāns un biljarda zāle - šo tirādi noslēdzot ar jauku kviecienu:
"After such kind of words,i think, that you are feeling that you are in London, Paris,U.S.A,Russia and so on,but you are wrong: it is our Tursunzade town,where live optimistes."
(saglabāta orģinālā transkripcija http://www.schoolsonline.org/tursunzoda/wepsite/wepsite/school/index.htm)
Dārgais draugs, eij tacu tu ieskrieties - ne samakas tavā miestā no Londonas, pat ne no Krievijas.
Toties pateicoties biljardam gandrīz vai 1/3 Tadžikistānas ir sagatavojusies nomirt.