Post mortem ex Machina

Sen zināms, ka aizbraukt uz Stokholmu ir daudz vienkāršāk nekā veikt pārceļojums nu punkta A līdz punktam B te pat - Tēvzemē.
Otečestvinnaijs sabdtransports ir lieta ar ko Latvija pamatoti var lepoties. Īpaši jau ar publiku, kas uzturās autoostās un dodas visādos virzienos ar jau pieminēto pārvietošanās līdzekli.

Бля, сволоч Толик! Сука, взял телефон в деревньу! Я ему морду выбю!

Nodzertā balsī auro vecene.

Čigāns spalgā falsetā, apkopodams visus iespējamos krievu lamu vārdus klāsta savai sievai to, ka visa pasaule ir pret viņu sazvērējusies.

Visiem studentiņiem ir lēti hp akcijas portatīvie hlami ar Windows Vista iekšā un tiek skatītas kaut kādas murgainas krieviskotas filmas.

Cilvēki autobusos iepazīstas, apmainās telefonu numuriem un apprecas.
Citi staipa līdzi sev visu savu iedzīvi.

Gopņiki lok šņabi un galapunktā krīt ārā galīgi stīvi.

Pirmā kursa naivas zostiņas cenšas izdibināt vai 1188 spēs atbildēt uz jautājumiem par Satversmi, kas nepieciešami semināriem.

Narkomāns sajūk prātā un skraida apkārt vicinādams rokas.

Kanādiete viena pati, nezinādama ne vārda latviešu valodā, ceļo uz kaut kādu Rožupi.

Lielā, restotā kastē kaut kur brauc strīpains runcis, pārbijies tas žēli ņaud.

Dažreiz smird pēc belašiem.

Aiz loga ir saullēkts, sarkanas debesis un salijusi pasaule.

Visi mēs braucam uz kaut kādu elli.