Baltas kiršu ziedlapiņas pavasarī

Pēc Kristofera lūguma te būs mans redzētais slavenajā 13. janvāra grautiņā Vecrīgā.

... Doma laukumā norisnājās Štokija un co orgainizētā "tautas sapulce", kura aicināja atlaist Saeimu un tamlīdzīgas muļķības. Pasākums bija bezbožno garlaicīgs - apmēram kā Vissavienības pasaku grāmatu rakstnieku sanāksmē - bērnu koris dziedāja glupiņas dziesmiņas, tika teiktas bezjēdzīgas runas etc. Vienubrīdi to visai atsvaidzināja kaut kādas petardes sprādziens kam sekoja piekrītoši brēcieni. Tad pasākums beidzās, bet liela daļa no klātesošajiem nolēma doties turpināt protestēt pie Saeimas. Man bija auksti un sāpēja kājas un es izlēmu, ka pa ceļam uz mājām jānoiet gar Saeimu, lai apskatītos, ko tieši tur saprotestēs.

Pie Saeimas ļauži brēkāja dažādus saukļus un es nostājos maliņā, netālu pie Jēkaba baznīcas, lai pavērotu ar ko tas viss beigsies. Un tad uzreiz sākās visa jautrība. 

Ļaudis kaut kādā mirklī, kuru es īsti nenoķēru (t.i. noskaņojuma maiņu) stihishi sāka plēst vaļā Saeimas durvis. Durvis aizstāvēja saujiņa Militārās policijas pārstāvju ar kuriem protestētājiem izraisijās kautiņš, pēdējie pirmos visai labi piekāva. Tajā brīdī ieradās Alfas vienība, kas sadalījās divās daļās - viena noslēdza Jēkaba ielu no Doma laukuma puses, lai neturpinātos tautas pieplūdums, otra devās pie Saeimas, entuziastiski iesaistoties kautiņā. Alfas pārstāvji centās atgrūst pūli no durvīm, bet tā vietā sāka ciest jūtamus zaudējumus - kādam no šamējeim tika atņemts vairogs, kas sajūsmas kliedzienu pavadīts ātri vien tika mests atpakaļ. 

Apkārtējie ļautiņi (kas nekur neiesaistījās, bet līdzīgi man, novēroja notikušo) bija ārkārtīgi sajūsmināti - zvanīja visiem saviem draugiem, sievasmātēm un mīļākajām un klāstīja - wow, kas pie Saeimas notiek! Kā arī fotografēja notiekošo, Alfu un cits citu. 

Garām man aizveda kādu smagi savainotu MP pārstāvi ar asiņainu seju. To ieveda komisiju ēkā, jo ātrās palīdzības brigādes klāt piebraukt nevarēja.

Ap to laiku Alfas daļa, kas atradās pie Saeimas atspieda pūli no Saeimas durvīm un itkā ieguva kontroli pār notiekošo. Tas sabiedrībai ne visai patika un tā izlēma apmētāt gan Alfu, gan Saeimu ar visu, kas gadījās pa rokai. A pa rokai gadījās daudz, kas, jo tur pat bija liela būvgružu tvertne. Protams, tika izmantotas arī visu revolūciju laikā iegūtās zināšanas un drīz vien pret Saeimas logiem un Alfu lidoja ne tikai būvgruži, bet arī no ielas izlausts bruģis. Saeimas logi džinkstēdami šķīda ārā un pūlis no prieka spiedza. 

Tā ļautiņu daļa, kas nepaspēja ierasties uz izklaidēm pie Saeimas, pirms ielu nobloķēja Alfa, par to bija ļoti sašutuši un nolēma arī kaut kādā veidā iesaistīties - lielākoties plēšot ārā bruģi un metot uz Saiemas pusi, īpaši neskatīdamies, kur tas paliek. Šāda pavērsiena rezultātā es nokļuvu tiešā ugunslīnijā, kas mani sākumā maz uztrauca, bet vēlāk, kad man blakus iznahrenizēja komisiju ēkas logu - lika apdomāt iespējamu atkāpšanos no apdraudētās vietas. Interesanti, ka man blakus stāvēja kaut kāda jauna māmiņa, ar savu bērniņu, kas šajā situācijā bija reti aukstasinīga un pat vēl rādīja bērniņam - skaties, skaties, kas tur ir! Ne visai gadās sastapt tik reti drosmīgus cilvēkus!! (Stulbus, dumjus, bezatbildīgus un dabas kļūdas)

Nomainīju es savu lokāciju; pārcēlos pie pirmējiem ļaudīm, kurus vairs nelaida pie Saeimas. Te bija sākusies pati īstākā jautrība! Cilvēciņi gāza apkārt MP mašīnas un sita ārā tām logus, kā arī meta (eh nabaga latviešu valoda - precīzāks vārds te būtu - hujārīja) bruģa gabalus tieši pa Alfas kaujiniekiem. Pēdējie pagaidām bija visai miermīlīgi noskaņoti.

Kāds pamuļķis bija atstājis savu mašīnu tiešā ugunslīnijā un nu izskrēja ārā un centās to saglābt, aizbraukt kaut kur patālāk. Jāatzīst, ka ļauži pret viņu un viņa mašīnu izturējās ar cieņu un deva ceļu, un es roku uz sirds liekot varu teikt - ka visi vāvuļojumi par sadauzītām civilajām mašīnām ir dezinformācija (viens bentlijs gan bija saskrāpēts Smilšu ielā).

Kāds bariņš, redzot, ka MP mašīnas nevar apgāzt nolēma improvizēt un izrāva no zemes ceļazīmi un ar to devās triecienā ienaidnieka pozīcijām. Te nu beidzās Alfas pacietība. Vispirms pūlī tika iemesta asaru gāzes granāta, pēc tam atklāta uguns ar gumijas lodēm (te arī, liekas, ka tas jaunēklis šķīrās no savas acs) un metās uzbrukumā. Pūlis skrēja projām, es, īsti nevēlējos tikt nogrūsts zemē un sabradāts, tāpēc devos kopā ar pūli. Interesanti izskatījās, kā pusmūža kundzīte bēgšus glābās no Alfas, klupdama krizdama un ar somiņu pīdamās.

Pūlis sadalījās divās daļās, vieni iemetās Smilšu ielā (es kopā ar tiem), citi - uz Doma laukumu. Smilšu ielā izskatījās mierīgi un garlaicīgi. Fīlingā notika kaut kāds bankets, ko gan iztraucēja pa logu iekšā iemests bruģa gabals. Tur pastāvējis un pagarlaikojies devos uz Doma laukumu.

Doma laukumā cilvēki joprojām konfrontēja ar Alfu, kura periodiski devās izskrējienos uz priekšu, iemaucot kādam ar steku un kādu arestējot, pamētājot pa bruģi un tādā garā. Vienā tādā uzbrukumā, kāds Alfas pārstāvis izskrēja pārāk tālu uz priekšu un tam metās virsū kādi seši raiot'eri, to nogrūžot zemē, aizsperot prom ķiveri utt. Jauniešu jautrība gan neieilga, jo pārējie devās glābt savu kolēģi un izmētāja pa visu laukumu varonīgos salašņas. Viens, tieši pie manām kājām, tika visai nopietni atdauzīts ar steku un pēc tam aizvilkts pāri visam Doma laukumam. Pēc tam visi itkā nomierinājās un es pārcēlos uz Smilšu ielu, kur tieši norisinājās policijas mašīnu demolēšana. 

Sabiedrība bļaudama lēkāja pa vieglās mašīnas jumtu, rāva nost spoguļus un sita ārā stiklus. Tad iekšā iemeta kaut kādu petardi no kuras aizdegās sēdeklis. Atradās daži drosmīgie, kas to uguni nodzēsa, jo pretējā gadījumā, ja mašīna būtu sākusi nopietni svilt, tad varētu sanāk visai lieli dzīvā spēka zaudējumi protestētāju vidū. Policijas busiņa apgāšana bija ārkārtģi ģeniāls pasākums, jo iekšā, ar roku dzelžiem pieķēdēti sēdēja pāris riot'eru, kurus tad nu ar visu busu lika otrādi, nemaz, solidāri neatbrīvojot. 

Kā tika izsists Latvijas Balzāma veikala logs es, diemžēl, nokavēju. Bet redzēju kā marodieri stiepa ārā viskija pudeles uz izklīda visapkārt.

Alfa devās īsos uzbrukumos ar nelieliem intrevāliem, lai izvairītos no cilvēku ievainošanas, bet lēni un sistemātiski visus dzenot ārā no Vecrīgas. Netālu no Pulvertorņa kaut kāds radiokanāls intervēja kādu no revolucionāriem, kurš klāstīja, ka Saeimu vajagot atlaist utt., utpr. Kāds policijas virsnieks pa radio kooriģēja operāciju (interesanti, ka pūlis bruka virsū tikai Alfas kaujiniekiem, savukārt parastajiem policistiem, kas visai neinteresēti pastaigājās ļautiņu vidū, laikam bija kāda nerakstīta vienošanās ar protestētājiem jo neviens otru neaiztika). Šādos hit and run triecienos, ļoti daudzi protestētāji dabūja izvārtīties pa Smilšu ielas cieto bruģi un daudzas reizes dabūt ar steku. 

Ātri vien Alfa visus riot'eru pārpalikums izmēza ārā no Vecrīgas un arī ar to beidzās 13. janvāra sacelšanās. Es kādu laiku pastāvēju ap Bastejkalnu un paskatījos kā visi izklīst, tad devos atpkaļ Vecrīgā, lai apskatītos postījumus... Īpaši smieklīgi bija pie izdemolētajām policijas mašīnām, jo ap viņām pulcējās liels, bijīgi klusējošs skatītāju pūlis, kas fotografējās uz to fona.

Secinājumi:

1) Pasākuma laikā - t.i. sākumā un labu brīdi faktiskajā dumpī, nekur nebija policijas, likās, ka to pat atļauj darīt [ālēties] daži esošie likumsargi.

2) Masu mediju postriot'a "analītiskais" coverage ir smagi un absolūti neprecīzs, vietām pat melīgs.

Vobščem nekas īpašs. Kā pie cilvēkiem. Ir gadījies redzēt daudz nopietnākus grautiņus, kaut vai Budapeštā pirms diviem gadiem.