Mūzika, politika & various crap

Pagājušajā gada beigās atskanēja prieka vēsts - Latvijā uzstāsies zviedru eksperimentāli intelektuālā blekmetāla smagsvari Shining! Jāiet! Arī katze taisījās doties un skatīt viņus vaigā, taču zināmu problēmu dēļ pēdējā brīdī atteicās un tā vietā nodevās orģijām mājās, palūdzot, lai uzrakstu šeit sīku atstāstu par redzēto (ak, katze, vai tiešām tas bija jādara 3os naktī???).
Neizplūdīšu sīkumos, citādi stāsts būs pārāk garš. Un tātad, Kabatā tiku (ar mani kopā bija kāda daiļa dāma, kuras vārdu šajā netiklības perēklī gan neizpaudīšu), dienišķo pasūtīju un gaidīju 1. grupu. Beidzot leišu Argharus pēc pusstundas gumijas stiepšanas uz skatuves uzkāpa gan. Spēlēja ne visai slikti, taču nekas dižs arī nebija. Jebkurā gadījumā man nebija vēlmes pamest savu iesildīto solu, tāpēc turpināju vien turpat kvernēt un malkot alu (lai gan ieliets Aldara kausā, Piebalgas alus bija gluži dzerams).
Nākošie uzstājās pašmāju erotic black metal pārstāvji Ocularis Infernum. Priekā jau berzēju rokas, jo savā samaitātajā fantāzijā iztēlojos dažādas tīkamas un vabūt pat nedaudz neķītras ainas. Bet...te nu bija. Laikam šāds žanra nosaukums bija grupas trūcīgi ģērbtās vokālistes dēļ. Katrā ziņā es biju smagi vīlies, jo nekāda speciāla man veltīta šova nebija, vokāliste nebija jau nemaz arī tik šmuka un viņas vokāls bija diezgan šausmīgs. Katrā ziņā, varietē teātrī viņas karjeras augšupeja būtu daudz straujāka. Publikai nepatika.
Pasūtīju 2. bairīti un iekrampējos solā vēl niknāk, lai sagaidītu igauņu grupu Bestia.
Igauņi bija gatavojušies un ieradušies spectērpos ar corpsepaintiem. Visādā ziņā spēlēja neslikti, vien Kabatas šausmīgi sliktā skaņa (kas vakara gaitā labāka nekļuva) viņus iegāza, jo vokālu varēja dzirdēt vien pa reizei. Viņi mani gluži vienaldzīgu neatstāja un atstutējies pret kolonnu, noskatījos visu performanci.
Tai pat laikā ievēroju 2 cilvēkus, kas stāvēja man gluži blakus, bezmaz metra attālumā.

Viens no viņiem (tas pa kreisi) aizdomīgi izskatījās pēc Kvarforta - Shining vokālista un garīgā līdera, bet otrs - pēc kāda cita iespējama grupas dalībnieka. Ja es nebūtu bijis tik kautrīgs, varbūt būtu aizgājis paspiest roku, iemūžināties kopā uz sudraba plates vai parunāt par pederastu laulību legalizāciju Zviedrijā. Taču es savā naivā prātiņā paļāvos uz to, ka TĀDU cilvēku jau nu publika gan atpazītu. Aha, kā tad! Pat tad, kad Shining uznāca uz skatuves, publika stāvēja kā aunu bars rindā uz kaušanu ar stulbiem ģīmjiem, kas pauda vien: "WTF? Kas tas tāds? Vai tad Gunāra Kalniņa gospeļu koris nebūs? Ak, nē...žēl. Nu nekas, skatīsies to, kas ir".

Lai nu kā, Shining uz skatuves uznāca gan un sāka savu pasākumu.
Spēlēja faktiski pēdējos 2 albumus, kas ir izcili, vien žēl, ka tā arī netiku dzīvajā dzirdējis "Svart Industriell Olycka". Varbūt tas būtu iekustinājis letarģiskā Ērkšķrozītes miegā guļošo publiku. Pat Kvarforta izdarības uz skatuves palika nenovērtētas, lai gan neko tādu vēl redzējis nebiju. To pat pieminēt nevar! Uzmākšanās basistam tāds nieks vien bija, ja salīdzina jau tā sadīrāto roku graizīšanu ar stikliem, neaizmirstot krietnu svītru iegriezt arī savā alusvēderā, kas diezgan skaisti vibrēja mūzikas pavadībā.
Tā vien likās, ka viņš kuru katru brīdi sasitīs kādu pudeli no bagātīgi sagādātā dzērienu klāsta, paņems lielāko lausku, pārgriezīs sev rīkli un sagādās problēmas apdrošinātājiem. Bet nekā - tik traki tomēr nebija. Tā vietā viņš izvēlējās kontaktēties ar publiku gan dzirdot kādu madāmu, gan cenšoties ar marles saitēm savaņģot Rojam Orbisonam līdzīgu nerdiska paskata fotogrāfu.
Pēdējās dziesmas laikā Kvarforts, izdzirdot no zāles "Fuck you", gandrīz vai metās virsū musinātājam ar mikrofona statīvu. Tomēr nomierinājās, nolādēja visu publiku (arī mani...lai gan es neko tak nebiju darījis...) un pēc dziesmas notinās uz neatgriešanos, līdzi paraujot visu pavadošo sastāvu.
Neskanēja "Atkārtot", "We want more" vai "One more time". Ja Shining vairāk uz Latviju neatbrauks, tad tikai šī trulā proletaritāta dēļ. Iesi nu cūkām pērles kaisīt...tādus tik palaist uz laukiem, lai babai rāceņus šķin.
Nākot mājās gremdējos tīkamās un svaigās atmiņās. Lai nu kā, bet vismaz "Neka Morgondagen" dzīvajā dzirdējis esmu! Skaņa gan nepriecēja manas ausis, taču Shining jau nav tā grupa, kas ar šādu apskaņojumu var kaut vai puslīdz ok nospēlēt.
Un man pēkšņi uznāca apskaidrība - šis pasākums bija klaji politisks! To ko nesaprata nozombētie tāpiņi, sapratu es! Kā tas mūsdienās notiek, latviešu pasākums (Ocularis Infernum) ir vissliktākais un izgāžas, leiši tomēr ir pārāki, bet igauņi vienmēr ir soli priekšā. Taču pēkšņi uzpeld zviedri un izrādās pārāki. Kas par to visu maksā? Latvieši, protams!

Atļaušos piedāvāt arī vienu video, kura skaņas kvalitāte ir vēl apšaubāmāka par Kabatas skaņu, taču ieskatam performancē pietiks: