Noklausīta saruna

Piedalās: Zostiņa (Z) un Brunču Mednieks (BM)

BM - Es jau.. Es mēģinu reizēm pateikt, bet kompliments nogalina
Es tev novēlu... Vienkārši - sieviete.
Zeķubikses tu vienmēr velc kājās?
Tu esi vienīgā sieviete, kas šajā kantorī ir mani spējusi samulsināt.
Visas pārējās - žobras.
Īstenībā, kad es ienāku kantorī - tu mani mulsini. Es jau nedomāju par seksu.
Es sāku stāstīt visu ko jūtu, bet nevarēju pateikt.
Z - Tev jau nav jāsaka.
BM - Es tev pateikšu vienkārši. Tu esi jauka meitenre. Būtībā - es tev varētu pateikt, bet varbūt tu to būsi dzirdējusi - tu esi katra vīrieša sapnis. Par to arī pacelsim.
Z - Lai tā būtu.
BM - Bet tā arī ir - tu esi jebkura vīrieša sapnis, es to varētu apgalvot jebkurā stāvoklī - vai skaidrs vai paģirains.
Nopietni.
Z - Bet jūs jau redzat tikai manu pozitīvo pusi...
BM - Blablabla. Es tev varētu pateikt. Van Goga glezna, ko var pielikt pie sienas.
Z - Mani nopirkt?
BM - Nē! ...
Forši sēžam. Es veselu gadu gaidīju šo brīdi. Tu īstenībā zināji to ko es gribēju pateikt. Vismaz nojauti.
Z - Nu varēja nojaust...
Es sevi neuzskatu par romantiķi..
BM - Tu neesi romantiķe, bet tu spēj novērtēt kaut ko atklātu - savādāku... Forši - tas ir vislabākais vakars pēdējo pāris gadu laikā. Šis pasākums beigsies gaiši.
Mēs jau nesastrīdēsimies
(runāšana par latgaliešu kāzām)
BM - Es gribēju zem zeķubiksēm paskatīties.
Z - Es esmu agresīva.
BM - Nē, tu neesi!
Z - Cik ir laiks? Ir jau jāiet!
BM - Pulkstens pilnīgi pie dirsas...