Kā es braucu jūrasbebra lūkoties

Pagājušās brīvdienas tika pavadītas ne tikai iedziļinoties rafinētajā RS biļešu sistēmā. Kā galvenais izklaides pasāciens bija brauciens pie jūrasbebra.
Nezinātājiem - jūrasbebris ir teiksmains radījums, kas kā skudrulauva ieracies jūras smiltīs gaida naivos upurus jaunu un iereibušu dāmiņu veidolā, kas pa pludmali klīst šādu vai citādu iemeslu vadītas. Kas ar viņām tālāk notiek, kad pietuvojas lamatām, nav zināms, bet mūsu mazā kompānija bija gatava to noskaidrot un arī biologa cienīgu entuziasmu izpētīt jūrasbebra fizioloģiskās un psiholoģiskās īpatnības.
Jau ceļā sapratām, kāpēc par šo lopiņu ir tik maz informācijas - neticīgie vienkārši nogrimst kautkur 3 km garajā meža ceļa posmā, kura īpatnības no mehāniskā viedokļa maz atšķīrās no sausās atejas satura. Taču šoferīša fanātiskā ticība nospraustajam mērķim mūs nepievīla un mūsu Lorenss-Dītrihs šķēla dubļus kā Mozus Sarkanās (?) jūras ūdeņus.
Ekspedīcija bija veiksmīga. Jūrasbebrs tika atrasts un apgredzenots. Ziņkārīgajiem - bilde ar jūrasbebri.
Pēc tik veiksmīga pasākuma atpakaļceļš likās tīrais nieks un nelaimīgo Getzu, Corsu u.c. mazauto īpašnieku acu priekšā (hahā - vajadzēja džipu pirkt!) sekmīgi pievarējām šķietami nepārvaramo šķērsli.

Pēcāk gan centāmies forsēt citu purvainu mežu, izmantojot oldschool dubļuurbi - bobiku. Atrakcijas iemūžinātas iekš video, kas skatāms zemāk.