Viņš pilnīgi aizgriezās, kad brīnumainie Latvijas hokejisti meta otro bullīti!
Bet nu fakts ir viens - mazā un nožēlojamā lv ir sagādājusi kārtējo pārsteigumu. Uzvara pār zviedriem vērtējama gan kā lielisks panākums, gan arī kā diezgan liela haļava. Pagaidām priecāsimies. Un es pat varu pareģot, ka latvieši šī iemesla dēļ aizdzersies līdz pat Austrijai! :) Jebšu - līdz spēlei ar Austrijas un Šveika zemes valstsvienību.
Tomēr - cerēsim, ka neatgadīsies kaut kāds dīvains pagātnes scenārijs, kad mūsu ripas bīdītāji samet visu ko vajag pret stiprām komandām, bet nedaudz vēlāk aizmirst, kā izskatās šaiba un pakāš pilnīgi bezperspektīvām komandām, par kādu varam uzskatīt arī Austriju.
Šobrīd apskaužu Katzi, Čiekuru un visus pārējos tos, kas atrodas lv sirdī, Rīgas vecpilsētā un bauda nenormālo ļautiņu nenormālo sajūsmu par tik pat nenormālo uzvaru. Tas, pieļauju, ir skats un sajūta, ko ir vērts nobaudīt kaut reizi mūžā.
...un visi dzer alu un līksmo...
...un viss atkal beidzas zem tirkīzzilām debesīm, neko nesaprotot un ar pusamnēziju pohu vietā...
8 komentāri:
Zini, Kristofer, šiten Rīgā nevarēja redzēt nekādu sajūsmu ļautiņu purnos. Viss bija gluži parasti.
Frantonā arī bija tādi paši salašņas, kas tur vienmēr uzturas.
Bet vai nav vienalga, jo šonakt ievilku 2 lielos kausus (jel paldies, Čiekur par ietilpīgo somu).
Un, ja kas, Šveiks bija čehs.
Fak to Šveiku! :D Gan jau arī ar Čehiem vajadzēs vēl kaut kad uzspēlēt. A kāpēc dziesmiņās par Šveiku tiek vairāk pieminēta Austrija? :o
Ja vēstures zināšanas mani neviļ, tad Čehija atradās tālaika Austroungārijas impērijas sastāvā.
Vakar Rīgas sirdī īsti milzīgu svinību nebija, tā tikai pastaigāšana, paklaigāšana un pabučošanās. Toties frantonā alus nafig beidzās un visi bija baismīgi satracināti un auroja "latviešiem alu". Pašvaldībnieki pat nemēģināja skaidroties ar milzīgo, alu tempjošo pūli ārpusē.
Bet kā jau es teicu "Debesu Parādībai" ;) - tā top vēsture un viņa arīdzan tapa.
P.S. Jevplam iraid pilnīga taisnība, Čehija atradās Austrungārijas sastāvā līdz par 1. Pasaules kara beigām.
+ vislielākais haips ar hokeju manā dzīvē bija vairākus gadus atpakaļ pēc uzvaras par sazinko, tad gan visa Rīga bija sarkanbaltsarkana un ļautiņu bija miljoniem. Tagad jau hoķa sajūsma vispār ir noplakusi.
Bet katze kā lops nakts laikā man 2 reizes zvanīja!
Jā, man patikās tevi pakaitināt :D
Neatminos gan, ko īsti teicu, taču šķiet, ka pēdējā reizē tu izpelnījies sev veltītu citātu, ko šeit, pieklājīgs būdams, nelikšu.
Ierakstīt komentāru