Tās pašas dienas vakarā, kad Jevpls abrīnoja novēmušās dāmas un Kristofers mani atstāja drūmai sēdēšanai iekš frantona notika sekojoša atrakcija - iepazinos ar kādu jaunēkli no Svētās Pēterburgas un viņa draugu no Daugavpils. Laiks pagāja burvīgās sarunās par ateismu, agnosticismu un žurnālistiku.
Pēcāk, no rīta ap kaut kādiem puspieciem kāda visai novazāta mauka (pie vietējā pusbordeļa a ļa Flames) klāstīja cik ļoti skaistas ir manas acis. Garām gāja Celsija īpašnieki; abi divi francūži jebšu kādas citas valsteles pārstāvji. Es šamos atpazinu un klātesošajai kompānijai (kuri bija visai izslāpuši) ieteicu, ka var tiem piesieties un prasīties, lai mums vieniem pašiem atslēdz vaļā Celsiju.
Bāra īpašnieki iesākumā itkā piekrita un visa raibā sabiedrība (es, moskaļu jaunieši, mauka un ielu muzikants) devās tiem pakaļ. Bet pēkšņi Celsija pārstāvji sāka pārvietoties Celsijam pretējā virzienā un aizvien pielikot soli, kas vienam no moskaļiem (Daugavpilietim) bija kā vērsim sarkanā lupata - šams ar kaujas ķērcienu - suki! ubju! metās tiem pakaļ.
Tas bija ūberunikāls skats - kā visas Kaļķu ielas garumā Celsija pārstāvji paniski bēga un mēs skrējām tiem nopakaļus - es aiz smiekliem aizrīdamies...
Vakarnakt, tā ap vieniem naktī - kad biju izlasījis Zolā "Lurdu" un Gogolim ķerties klāt negribējās, devos pastaigā pa Vecrīgu. Ļoti nekaunīgi ievilkos iekšā Celsijā, lai arī viens no francūžiem uz mani ārkārtīgi nikni blenza. Tomēr ilgi es viņam uz nerviem nekritu - atspērās labi baroti un bruņoti policisti, kas sāka veikt kratīšanu. Es manījos projām - uz māju pusi, kur devos gulēt un sapnī redzēju Bankokas vilcienus.
Pēcāk, no rīta ap kaut kādiem puspieciem kāda visai novazāta mauka (pie vietējā pusbordeļa a ļa Flames) klāstīja cik ļoti skaistas ir manas acis. Garām gāja Celsija īpašnieki; abi divi francūži jebšu kādas citas valsteles pārstāvji. Es šamos atpazinu un klātesošajai kompānijai (kuri bija visai izslāpuši) ieteicu, ka var tiem piesieties un prasīties, lai mums vieniem pašiem atslēdz vaļā Celsiju.
Bāra īpašnieki iesākumā itkā piekrita un visa raibā sabiedrība (es, moskaļu jaunieši, mauka un ielu muzikants) devās tiem pakaļ. Bet pēkšņi Celsija pārstāvji sāka pārvietoties Celsijam pretējā virzienā un aizvien pielikot soli, kas vienam no moskaļiem (Daugavpilietim) bija kā vērsim sarkanā lupata - šams ar kaujas ķērcienu - suki! ubju! metās tiem pakaļ.
Tas bija ūberunikāls skats - kā visas Kaļķu ielas garumā Celsija pārstāvji paniski bēga un mēs skrējām tiem nopakaļus - es aiz smiekliem aizrīdamies...
Vakarnakt, tā ap vieniem naktī - kad biju izlasījis Zolā "Lurdu" un Gogolim ķerties klāt negribējās, devos pastaigā pa Vecrīgu. Ļoti nekaunīgi ievilkos iekšā Celsijā, lai arī viens no francūžiem uz mani ārkārtīgi nikni blenza. Tomēr ilgi es viņam uz nerviem nekritu - atspērās labi baroti un bruņoti policisti, kas sāka veikt kratīšanu. Es manījos projām - uz māju pusi, kur devos gulēt un sapnī redzēju Bankokas vilcienus.
1 komentārs:
Roflkopteris!
Ierakstīt komentāru