Lai dzīve nekļūtu pārāk garlaicīga, liktenim pa reizei labpatīkas izspēlēt dažādus šķietami nevainīgus jokus, kam beigas nu nemaz nava tādas, kā sākumā iecerēts. Tā šonedēļ mēs ar Katzi aizgājām uz parciņu samest pa lampu. Un rezultāts neizpalika - 2 čakli tikumības sargi mūs pamanīja gan, bet mēs viņus ne. Kā jau Katze rakstīja, tas beidzās ar sazvērniecisku vienošanos, kā rezultātā mēs izpirkām sevi par 5 latiem katrs, lai gan paredzējuši to visu bijām nu ne gluži tā. Bija domāts izlakt atlikušo pudelīti un iet uz frantonu (tiesa gan, šo pasākuma daļu policistiem izbojāt neizdevās!).
Nu un kāpēc gan es stāstu to visu, kas jau iepriekš uzrakstīts? Tā nu sanāk, ka šodien ir 5diena un es braucu uz mājām, taču ne viens, jo mani pavadīs izmeklēta kompānija - Katze, Kristofers un Zigis! Jādomā, ka pēdējie divi alkst pēc uzdzīves klases organizētajā pirtī, bet Katze acīmredzot ir noplītējis visu algu.
Kā redzams, kompānija ir ļoti radoša un būtu muļķīgi apgalvot, ka brauciens būs garlaicīgs. Neviens gan nevar droši teikt, kādas atrakcijas ir paredzamas un vai vispār galapunkts tiks sasniegts... tāpēc sāku spriest, ko gan par šo braucienu varētu iedomāties dažādi sabiedrībā zināmi un cienījami cilvēki.
[Ja tu izrādies viens no viņiem, tad komentāros vari atstāt savas domas par manu minējumu precizitāti!]
---
Edgars (309. istaba): brauciens ilgst akurāt 3,5 stundas, kuru laikā tiek pārmītas vien dažas frāzes, kā piemēram, "Vai tu neapsaldēsies no ventilatora?". Galapunktā visi nonāk sveiki un veseli un ar to viss arī beidzas.
---
Saņa (domājams, iereibis): Kristofera mašīna drāžas vēja spārniem, salonā skanot hārdrokam. Zigis ir laimīgi aizmirsts Rīgā, bet Katze un Jevpls laiku velti nešķiež un trekterē savlaicīgi iegādāto Kotdivuāras republikas 2001. gada vīnu. Preiļos visi apmeklē arī Vilku Krogu un pēcāk mājās iet kājām, par cik Kristofers nava atturējies no kārdinājuma piedzerties.
---
Juris: Kristofera spēkrats joņo kā vēl nekad un salonā skan militārie marši. Šoreiz Zigis aizmirsts nava un kopā ar Jevplu dreb, par cik iereibušā šofera vadītā vāgena trajektorija itin nemaz nava sirdij tīkama. Pa to laiku Katze ir izlacis trauku un deklamē apmēram šādas vārsmas "I'm gonna die! I will die!", ik pa brīdim piepinot klāt arī maģiskos vienradžus.
---
Random dāma frantonā (arī Celsijā): mašīnā brauc 4 braši jaunēkļi, kaut kur redzēti. Noteikti slaveni rokstāri vai vismaz aktieri. Diemžēl viens ir drūms. Nez, kāpēc? Jāiet pajautāt...
---
Pašvaldības policista Jankas vīzija: Pirms brauciena jaunēkļi nolemj pie Jevpla midzeņa tuvajā parkā atveldzēties ar kādu alu, jo diena ir karsta un dvēsele deg. Sacīts, darīts. Diemžēl viņi pat nenojauš, ka aiz krūmiem uzglūn briesmas 2 možu kārtībnieku izskatā. Gala rezultātā tīrais ienākums 20 lati bez kādiem nodokļiem. Jautāsiet, kāpēc 20, jo Kristofers taču pie stūres un nedzer? 10 lati ir no Katzes, par cik šajā ziņā viņam dvēsele grēcīgāka un indulgence maksā vairāk.
---
Barklajs de Tolli: jel brauciet kaut ellē, vien nelieciet man uz postamenta tukšo taru!
---
Es pats (Jevpls): Neizdibināmi ir tā kunga ceļi.
[Piebilde - varbūt būtu bijis vairāk, bet pietrūka laika. Variet papildināt...]
2 komentāri:
Reiz, kādā tālā Latvijas nostūrī dzīvoja daiļš un stalts sienāzītis. Katru jauku, saulainu vasaras dienu viņš pavadīja aizgrābjoši sisinot un augstu lēkājot.
Godīgi sakot - viņš bija visa novada lepnums un apbrīnas objekts. Dažreiz sienāzīti ielūdza par muzikantu kādās kāzās, kur paēdināja un padzirdināja.
Reiz, pēc kādu kāzu nospēlēšanas - sienāzītis, stipri saguris vilkās uz mājām, pa šosejas vidu.
Pļack... un viņu sabrauca Kristofera vadītais Fords.
Iekšā sēdošie šo traģēdiju pat nepamanīja jo aktīvi ņirgājās par Latvijas Pērkoņkrustiešiem.
Tā gadās.
Ierakstīt komentāru