Starpgalaktiskais šacha turnīrs

Piedalījās:
Lielmeistars Ostaps Saņa;
Lielmeistars Ostaps Vylcāns;
Lielmeistars Ostaps Katze;
Lielmeistars Ostaps Jevpls (sekundants)
Ļvovas šacha lielmeistars (pārstāv Ukrainu).

Norises vieta:
krogs "Gauja".

Viss sākās gluži negaidīti. Nebija atvesti ne 150 šacha galdiņi, ne īpašie hronometri, ne kausi un medaļas uzvarētājiem. Vienkarši pienāca Ukrainas lielmeistars un piedāvāja uzspēlēt. Tik vienkārši! Uzreiz bija jūtams, ka pretinieks nebūs ar pliku roku ņemams un tāpēc kā pirmais viņam pretī sēdās pieredzējušais šacha virtuozs O.Saņa.
Vienkāršai amatiera acij partija varbūt neizteiktu nekā, taču trenēts šachists uzreiz pamanītu refinētos un 40 gājienus uz priekšu izplānotos pašmāju lielmeistara gambītus un rokādes. Gluži kā viņa vārdabrālis, O.Saņa ar vieglu roku upurēja visas iespējamās figūras un ik pa brīdim jautri iemalkoja kādu spirdzinošu alus malku. Acīmredzot tas samulsināja nabaga ukraiņu šachistu, kas savu stāvokli turēja pārāk labu esam. Viņš metās pēdējā triecienā, lai sakautu latviešu dižgaru, taču pārvērtēja savas necilās spējas un O.Saņam nesagādāja grūtības pieteikt matu dažos gājienos.
Ukraiņu šachists bija satriekts! Kā tas gan iespējams??? Viņu, visas Ukrainas spīdekli šeit sakauj kāds vienkāršs krogus apmeklētājs! Protams, Ļvovas brīnumbērns taču nevarēja zināt, ka viņa pretinieks līdzīgas partijas ir spēlējis jau ģimnāzijas laikā!
Taču ilgi skumt viņam nebija lemts, jo bija pienākusi kārta šachistam O.Vylcānam. Ak, šī partija droši vien būtu vēl aizraujošāka par iepriekšējo, ja vien O.Vylcāns nebūtu tik liels humānists. Redzot sakāves satriekto ukraiņu lielmeistaru, viņam bija grūti valdīt asaras, tāpēc tika pieņemts godavīra cienīgs lēmums. Veicis dažus it kā bīstamus, taču ne visai nozīmīgus gājienus acu aizmālēšanai, viņš sevi nostādīja tik neizdevīgā stāvoklī, ka pretinieks drīz izsaucās "Šachs un mats!". Un smaids parādījās viņa sejā.
Lai gan pats O.Vylcāns vēlāk izlikās, ka apbrīno kādu dāmu ar D izmēra acīm un ka viena vinnēta vai zaudēta šacha partija viņam nav no svara, tomēr viņa dvēsele gavilēja par krietno darbu.
Pēdējais ar Ļvovas lielmeistaru spēlēja lielmeistars O.Katze. Iepriekšējās spēlēs viņš bija cītīgi sekojis līdzi katram ukraiņa gājienam un paguvis izstrādāt teorētisku drošas uzvaras metodi "Baltie sāk un uzvar 6 gājienos". Bet, tavu skādi, viltīgais pretinieks iešmugulēja melnās figūras! Sašutis par šo neētisko un uz rasu naidu mudinošo rīcību, O.Katze nolēma atriebties ļoti rafinētā veidā. Arī viņš netaupīja figūras, ne lielās, ne mazās un izlikās par tik vāju spēlētāju, ka pat man šķita, ka nabaga šachistam alkohola velns ir aizmiglojis acis. Kad O.Katze jau sāka vāvuļot par neizšķirtu, man gribējās lēkt kājās un saukt "Jel attopies! Attopies, nelaimīgais!", taču nevarēju - šachista ētikas kodekss neļauj. Un pēkšņi "Šachs un mats!". Bravo!
Tad sekoja mana kārta. Kā jau zināms, esmu diezgan labs šachists. Ģimnāzijas turnīrā esmu uzvarējis O.Saņu, bet O.Katze man ir zaudējis pat vairākkārt. Taču es to nespēju nodarīt nabaga ukraiņu lielmeistaram, kura sirsniņu pēdējā zaudētā partija iedragāja uz mūžu...Un tāpēc ļāvu savā vietā pie galda sēsties nejēgām no blakus galda (kas neapšaubāmi zaudēja visas partijas).