Mazlietiņ iesviķojis, gāju uz Mola RIMI pēc jauniem alus krājumiem un tur ieraudzīju degustācijas stendu. Parasti mēdzu ignorēt šādas performances, jo man šķiet nožēlojami iet un ēst miniatūru kubiciņu maizes, caurspīdīgu desas šķēlīti vai arī dzert 5 gramus kaut kā šķidrāka (it kā no tāda daudzuma varētu ko nojaust par produkta garšu). Taču vakardienas piedāvājums bija jau labāks - kāds jaunēklis piedāvāja spāņu brendiju (tikai neprasiet nosaukumu) un tādās 20-30 gramu devās! Sākumā lepni pagāju garām, taču pēc lētā alus iegādes mans lepnums noplaka un aiztecēju pie laipnā jaunēkļa, lai tad nu dod ar. Jaunais cilvēks bija vēlīgs un mudināja mani izdzert vēl vienu un tad jau apvaicājās par garšu. Atzinu, ka šim ir diezgan netīkama pēcgarša - tāda asa. Jaunēklis sāka dievoties, cik gan dzēriens esot maigs un veldzējošs un, lai uzskatāmi to nodemonstrētu, pats arī vienu iemeta.
Nu jau bija palikušas tikai 3 glāzītes...
Un tad viņš pajautāja - vai es negribot izdzert arī atlikušās? Gribēju saglabāt savu morālo stāju un atteikties, taču viņš atkārtoja piedāvājumu ar piebildi, ka tad beidzot varēšot iet mājās... pēc tāda sirdi plosoša lūguma nespēju atteikt un acumirklī, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, paveicu šo grūto uzdevumu (abās mani pavadošajās dāmās izsaucot kaut kādu dīvainu reakciju).
Šodien viņš esot ALFĀ. Ja redzi - pasveicini!
2 komentāri:
Ģeniāli! Tev ir apbrīnojams talants piemesties degustācijās - par to es tev spiežu roku :D
Līdzīgi kā es - pirms vairākiem gadiem Rīgā bija degustācijas galds, gar visām Jēkaba kazarmām. Noejot pa vienu pusi un nākot atpakaļ pa otru, varēja visai labi padzert alu un justies jau tīri pacilāti :D
Piemetos es vēlāk, ne degustācijā.
Ierakstīt komentāru