Kā tika uzzinājām no portāla TVNET, tad par godu leģendārajai teiksmai "Reiz dzīvoja Šašiņš" tiek rīkota izstāde! Svinīgo atklāšanu ar šampanieti un austerēm diemžēl neizdevās apmeklēt, taču labāk vēlu nekā nekad - nākošajā dienā ar katzi nolēmām aiziet uz izstādi krogā "Aptieka". Lai neaizēnotu izstādi, atļaušos izlaist aprakstu par kroga atrašanu, kas ir visai mazsvarīgi.
Kroga pagrabā blakus atejām ir liela izstāžu zāle, kurā pie sienas izkarināti kādi pieci mākslas šedevri. Tiesa, tur vēl bija arī sestais, kas bija sekmīgi nomaskēts - kā izrādās, es pret to kādu laiku biju atspiedies un tāpēc nepamanīju. Bet tas viss ir štrunts, jo turpat atradās mapīte, kurā bija apkopotas mūsdienu folkloras pērles un "Reiz dzīvoja Šašiņš" bija pašā augšā. Tiesa, lasot Šašiņu, tapām sarūgtināti, jo bez mūsu rakstiskas atļaujas teiksma bija taisni apbrīnojami nejēdzīgi izķēmota, neatgriezeniski to sabojājot. Kā gan var frāzi "linu mārkus nepieķēzī" nomainīt uz "linu mārkus nepiesārņo"? Un pūķa piesmietās jaunuves vispār bija izrautas no teksta, it kā nekas nebūtu noticis! Un kāda velna pēc varoņa vārdu mainīt uz Dažāds?!!! Jūs esat redzējuši cilvēku ar tik dumju vārdu? Es ne...Ja nepatīk Šašiņš, būtu kaut ņēmuši Ištvānu, bet ne - Dažāds!
Mazliet par apmeklētājiem:
Nevarētu teikt, ka izstādes telpa būtu stāvgrūdām pilna. Laikam mazliet pārspīlēti būtu to nosaukt par labi apmeklētu. Saujiņa cilvēku - arī tas būtu pārāk spēcīgi teikts. Vispār jau mēs abi bijām vienīgi apmeklētāji, tāpēc izmantojām šīs privilēģijas un dzērām alu tieši tur. Cilvēki bija pieklājīgi, neviens mūs netraucēja...
Ja vakars ar mākslu sācies, tad tam būs turpināties mākslinieciskā virzienā. Tāpēc devāmies palīgā Kristoferam izdaiļot dzīvokli. Tur bez saimniekiem atradām arī Mikatiņu - mazu radījumu, kas izskatījās akurāt kā spalvains kaķēns! Ieraugot Mikatiņa žēlīgās actiņas, daudz nedomājot ņēmām to savā tēvišķajā aizgādībā. Pie laipnības izpausmēm nepieradušais dzīvnieciņš jutās dziļi aizkustināts un, ja vien viņš mācētu runāt, cik gan laipnu vārdu mēs dzirdētu! Mēmā radībiņa gan runāt nemācēja, tāpēc šņāca kā pitons un nezkāpēc ielīda vistālākajā kaktā. Nācās iztikt ar folijas odzi.
Lai dziedētu šo brūci dvēselē, katze Depo veikalā iegādāja lielāko naglu, bet par šo varoņdarbu ir pēdējie 3 ieraksti blogā.
Un beidzās viss frantonā...
2 komentāri:
Murgojumus par naglu - atļāvos padzēst. Man atkal pasāciens beidzās baismīgi savdabīgi.
Murgojumi par naglu man ir izdrukātā formātā, haha!
Un kā tad beidzās šis pasāciens? Man šis likās ne visai jēdzīgs, jo:
1)riebīgais sargs atņēma godīgi ievilkto kausu (labi, labi, šoreiz, kā šķiet, es šamo centos ievilkt diezgan tizli);
2)gulēt sanāca maz un no rīta dikti sāpēja galva, padarot darba dienu visai smagu. Pēc tam radās vēlme neapmeklēt šādus pritonus vispār tuvāko gadu vai divus.
Btw, brīvdienās notestēju Krāslavas tumšo, kas pirkts Miestiņā! Tas taču ir ALUS ar lielo burtu!
Ierakstīt komentāru