Stāvu kādā pagalmā, domājams, tas varētu būt Aglonā. Pēkšņi pie apvāršņa parādās dārgs spēkrats - Mercedes Mclaren SLR, kurā redzams aziātisks jauns cilvēks. Bet tas taču mūsu vecais labais paziņa Dondoks! Kā jau stepju dēlam pieklājas, spēkratā viņš jūtas kā straujākā kumeļa mugurā un veic ļoti nesakarīgus, bet straujus manevrus pa mazo pagalmu. Ar svarīgu sejas izteiksmi viņš strauji aizbrauc un ar vēl svarīgāku pēc brīža atbrauc. Un tā visu laiku...
Veselais saprāts saka, ka arī viņš ir tikai cilvēks (lai arī Dondoks!) un reiz manevrs neizdosies. Un tā arī notiek - ar varenu būkšķi Dondoks taranē simtgadīgu priedi, sasitot savu dzelzs rumaku lupatlēveros (priedei gan skāde visai maza).
Lai gan esmu pārliecināts par stepju dēla biezo ādu, tomēr uzskatu par savu pilsoņa pienākumu piesteigties un palīdzēt Dondokam izrausties no kūpošā grausta. Un kas noticis - Dondoks pārvērties par mazu, biklu zēniņu, kas lej krokodīļa asaras...
Laikam nevajag pirms gulētiešanas dzert igauņu alu.
3 komentāri:
Es atkal savās ārpusķermeņa vīzijās ļooooti bieži redzu krītošas lidmašīnas. Laiki un sižeti variē, bet viņas vienmēr krīt.
Un vispār derētu rakstīt sapņu dienasgrāmatu, ir bijuši pāris jauki, apokaliptiski sapņi, kurus negribētos atstāt aizmirstībā, citām, nākošajām paaudzēm arī jāzina!
Junkersi?
Ierakstīt komentāru