Kā jūtas trimdinieks, kas spiests pamest dzimteni? Nenoliedzami štruntīgi...tieši tāpat jutās mazais baltu izcelsmes putniņš kukaburra, kurš nu jau vairākās paaudzēs dzīvoja Austrālijā - tālu no dzimtenes. Taču, atšķirībā no citiem baltu izcelsmes radījumiem - kivi, dingo suņiem un visādiem katordzniekiem, mazais kukaburra nebija asimilējies un sirdī lepni nesa pat savu īsto vārdu - koka urbējs (vien samērā primitīvie aborigēni šo cēlo nosaukumu bija vienkāršojuši, lai spētu izrunāt).
Laikam ritot arī kukaburra sāka šaubīties par iespēju pārceļot dzimtajās mājās, jo tur viņu uzskatītu par prastu ieklīdeni, taču sirds tomēr teica - KAUT KAS notiks!
Un kaut kas notika! Kāds vēstures pravietis saduļķoja zinību dīķa ūdeņus ar savu manuskriptu, kur bija neapšaubāmi pierādīta kukaburras piederība baltiem!
Nepaguva gan mazais putniņš sakravāt somiņas, kad uzkūlās kārtējie revizionisti un nomētāja vēstures pravieti ar puvušiem kāļiem.
Tā mazais kukaburra palika bez dzimtenes.
----
Nobeigumā atļaušos ielikt pseidovēsturnieka A.K. citātu (no dižām manuskripta):
"Piemēram, meklēt antropoloģisku līdzību starp baltu tautām un Austrālijas aborigēniem, šķiet, nebūtu prāta darbs, taču dzeņu sugas putniņu aborigēni sauc par ”kookaburru” – varētu tulkot par koka urbēju... Varbūt pats putniņš brīnās, no kurienes viņam tāds jocīgs, kaut arī atbilstošs vārds."
Jel neņemiet galvā maldinošo frāzi "nebūtu prāta darbs" - turpmākā manuskriptā autors pierāda ne to vien...
2 komentāri:
Vakar atkal mēģināju to grāmatu sākt lasīt, taču nu pārāk skaļas idejas Kavacis tur piemin. Laikam manā prātā tomēr pārāk spēcīgi iespiedušies parastie stereotipi par baltu vēsturi.
Kur nu mums to visu izprast...
Ierakstīt komentāru