Kas notiek dziļās alās?

Kādā tumšā mežā, kur naktīs gaudoja pelēki gārņi un raudāja koki, bija kāds zemes pleķītis uz kura savu mitekli bija uzslējis visu tuvāko vietu slavenākais žurku ķērājs. Viņš bija vecs un viņam nekontrolēti tecēja siekalas un trīcēja rokas, tomēr ik rītu viņš, saulei lecot cēlās un koklēja skumjas melodijas un pielūdza sen apmirušus dievus. Viņš šādu dzīvi veda jau kopš tiem laikiem kad tika izsviests no arodvidusskolas. Bet tas bija jau tik ļoi sen, ka pat pelēkie akmeņi to vairs neatcerējās. Tikai dažas, vissenākās elfu leģendas pieminēja tos sirmos laikus.

Vecais vīrs bija pamatoti izslavēts kā vislabākais žurku ķērājs tuvās un tālās zemēs. Patiesi, pat baismīgais žurku ķēniņš bij kādā tikšanās reizē pazaudējis trīs no savām galvām un vienīgo asti (lai Čaikovskis ieskrienas).

Tajās reizēs, kad vīrs neķēra žurkas viņš mēdza domāt. Apdomāt pasaules netaisnības un tādā garā. - Piemēram, - vecais vīrs domāja - ņemsim par piemēru žurkas. Vot viņas, piemēram, dzīvo pa visādiem kaktiem, grauž viskautko un jūtas pilnīgi nesodāmas. Bet, piemēram, tāda žurka, piemēram, dažreiz arī šo to izdara sabiedrīgai derīgu. Piemēram, kalpo par galveno expierenca devēju varonim - lāmei - iesācējam visādās RPG spēlēs. Piemēram, es, es to žurku nomediju, ādu, piemēram, izkaltēju un nolieku kaktiņā. Bet, piemēram, kāds cits, viņš jau to žurku nesaprot. Viņam tā ir tikai žurka, parasta, pretīga un nepatīkama. Piemēram, žurkām ir attīstīta valstiskā apziņa, viņām, piemēram, ir savi karaļi, grāfi, muižnieki, karietes, lāpstas un petroleja. Žurkas, jau nav tādas, kā, piemēram, mēs, viņas jau ir vairāk kā žurkas. Piemēram, es reiz pazinu žurku, kas bija nolēmusi kļūt par kosmonautu. Itkā žurka, bet, piemēram, viņai bija sapnis, mērķis, piemēram, aizlidot uz mēnesi vai vēl kaut kur tālāk, piemēram, marsu. Žurka, redz tomēr ir gudrs lops, piemēram, māk atrisināt difernciālvienādojumus, nu protams, jau augsti izglītota un mācīta žurka, bet vienalga žurka. Piemēram, es, es žurkas ķeru, to ādas izkaltēju un nolieku kaktiņā, bet, piemēram, žurkas cilvēkus neķer, to ādas neizkaltē un nenoliek kaktiņā. Dīvaini. Bet, piemēram, žirafes arī tā nerīkojas, lai gan es, piemēram, pazinu kādu žurku ģimeni, kas pārdošanai turēja žirafes, citas lielākas, citas mazākas - tik mazas, ka es, piemēram, es viņas varēju pabāzt zem cepures i ne, piemēram, gailis pakaļ nedziedāja. No otras puses arī žurkām ir savi, pienākumi. Cita žurka var kļūt par virēju, cita nevar, cita žurka, piemēram, ir grāmatvede savukārt citai labāk patīk strādāt gaterī. Dīvaini.

Šādas pārdomas vīru nomocīja diezgan regulāri. Bet pēc tādas galvas lauzīšanas viņam parasti palika skumji un viņš mēdza, tā teikt, stundiņu - otru nosnausties.

Žurkas, piemēram, tā nedarīja. Viņas pulcējās baros un domāja kā pārņemt pasauli. Vajadzēja kaut kādu superieroci, lai galīgi neizgāztos, kā toreiz, Ziemassvētku vakarā (lai Čaikovskis ieskrienas). Žurku inteleģnce priecīgi kulstīja astes un acīm mirdzot filosofēja par pāržurku būtību, kuras ir tās īstās Dieva izredzētās pasaules valdītājas.

Parasti tas beidzās kaut kā nekā - vīrs pamodās, aplēja žurku alas ar benzīnu un aizdedzināja. Nosēdās malā un domāja - Vot ņemsim par, piemēru, žurku dziļās alas. Nu tur dzīvo žurkas, daudzas un dažādas. Bet tad atnāku es un viņas tur vairs nedzīvo. Dīvaini. Piemēram, tāda žurka, viņai ir gara aste un smukas austiņas, bet, piemēram, degošs benzīns ir degošs benzīns. Žurkas, jau nav kā cilvēki, bet gan vairāk kā žurkas, viņas sadeg.

Kāda morāle? Tāda, lai W-L mani nesauktu par Einuhu - šeit, piemēram, ir aprakstīts gan par vēžošanu, gan par Jurģa zīmi un Džonu Lenonu. Par visu to, kas pēdējā laikā tika atgadījies, bet es neklausīju sabiedrības un ģiemenes spiedienam un nedalījos iespaidos ar potenciālo lasītāju.

Žurkas, jau nav kā cilvēki, bet gan vairāk kā žurkas...