Kā bagātais tēva dēls Rīgā brauc!

Sveicināti, dārgie draugi.

Kopš šīs dienas šajā blogā darbosies arī 3 .autors - es, jevpls.
Godājamais katze jau bloga tapšanas stadijā bija man solījis iespēju rakstīt pamācošus rakstus, taču savulaik atteicos, jo nebiju pārliecināts par savām daiļrunības spējām. Diemžēl vakardienas atgadījums manī uzjundīja lielas alkas pēc iespējas publiski kādu noķengāt. Stāsta beigās nav ne secinājumu, ne kā tāda, jo ceru, ka bloga lasītāja/s sapratīs, ko es domāju.

...sāksim no sākuma.

Savulaik bija sarunāts, ka šo 5dienas vakaru ar sen neredzētiem draugiem došos kādā pritonā pasēdēt un parunāt par dzīvi. Par lielu brīnumu pasākums tomēr neizgāzās un satikties izdevas. Diemžēl Gauja bija pilna, tāpēc nācās pārcelties uz frantonu (nezinātājiem - lasīt pirmos šī bloga rakstus), kur sēdvietas atrast izdevās. Sākotnēji nekas ārkārtējs nenotika un mēs dzērām savus ikdienišķos "alus", kas garšoja kā parasti - riebīgi. Pēcāk sāka pulcēties krituši ļautiņi ar diezgan tradicionālo 5dienas mērķi - piedzerties.
Lai gan psihologs neesmu, tomēr uzskatu sevi par visai labu frantona publikas pazinēju, kas spēj diezgan precīzi noteikt, kādas atrakcijas sagaidāmas no katras personas. Kā reiz pie blakus galda sēdēja ievērības cienīga kompānija, ko ir vērts aprakstīt. Kādi 5 visai padumji jaunēkļi un 1 mazgadīga dāma. Izskatījās, ka bagāti tētiņi ir atsūtījuši dēliņus uz Rīgu, lai tie smeļas gudrības augstās Turības stila skolās, bet diemžēl bērnu un vecāku idejas atšķīrās kā diena un nakts. Kāpēc iet uz štrunta augstskolu? Franču šeņķī dzīves skola gūstama lielākā mērā un turklāt mācību metodika arī sirdij tuvāka un tīkamāka.
Bija redzams, ka frantonā viņi ir pirmo reizi un tīksminājās par cenām. "Lats sešdesmit par litru alus? Par veselu litru alus tik vien? Te jānāk vēl, jo tik lēti piedzerties citur nevar. Cik tad nu var vienā reizē izdzert? Kādus 7 litrus alus jau var. Tiešām dārgi jau nav"... Manas ausis vislabāk sadzirdēja tos 7 litrus alus. Žēl gan, bet tādas spējas man nekad nav piemitušas un šaubos, ka kādreiz varēšu vienā reizē izlakt tik daudz. Jauki ka jaunatne mums tāda spēcīga.
Laiks gāja, "alus" kausos lēni kritās, bet 7litru Hērakls joprojām izbaudīja sava vienīgā kausa saturu. Mani jau sāka mākt šaubas, vai 7 litrus viņš spēs veikt. Biju spiests pieņemt, ka 5 litri būs mazliet precīzāk.
Runasspējas jaunēklim uzlabojās tieši proporcionāli izdzertajam daudzumam - nu jau viņš muldēja vienā laidā, pie tam izteikti žestikulēdams un muļķīgi smaidīdams. Kādā brīdī, lai pierādītu savu taisnību, viņš sita dūri pret galdu (protams, rokā bija kauss). Tas beidzās ar sev pielietu ģīmi un matiem. Diemžēl ne visi no kļūdām mācās, tāpēc viņš turpināja savas izdarības. Šajā brīdī viņa reitings manā skatījumā bija jau zem 2 kausiem.
Kauss vēl nebija tukšs, kad šis subjekts piecēlās un visai mīkstām kājām izstreipuļoja ārā. Ko viņš tur darīja? To nu lai katrs spriež kā grib...
Katrā ziņā ilgāk uzturēties frantonā man nebija lemts, jo gāju mājās un turpmākās atrakcijas man bija liegtas - varu vienīgi to nožēlot, jo tā arī neredzēju atlikušo 6 kausu iztukšošanu.
---
Ar to arī gribētu šo stāstu pabeigt.