Mīlestības vēstule

Viņai bija melni mati un paskats kā seno ēģiptiešu maukai.
Viņai bija šausmīgi sagraizītas vēnas, brūces bija vaļējas un nekoptas.
Viņas smaržas man izraisīja nelabu dūšu vēl divas dienas vēlāk.
Viņa runāja un runāja, stāstīja anekdotes, atgadījumus no savas dzīves - par to, kā nakšņojusi nezināmā kāpņutelpā Varakļānos, par to, kā gulējusi mežā, izraktā bedrē, apklājot to ar zariem, kā esot smagi appīpējusies izjaukusi pielādētu pistoli un vēl daudz ko tādu, ko es neklausījos.
Viņai patika Kurts Vonnegūts un The Doors, bet man ir smagi rezervētas attiecības ar abiem.
Viņa diezgan daudz patērēja alu un šņabi un bija vietējā čigāna bērnības mīlestība. Citi viņu sauca par Milu Jovoviču, citi par huiņu. Bet tas viņai netraucēja sēdēt man klēpī un priecāties par maniem matiem.
Es viņu dziļi un bezspēcīgi ienīdu.

Bet debesis joprojām bija zilas un tukšas.