Uz festivāla norises vietu - Zarasos, Lietuvā ceļš tika pavadīts ļoti saturīgi un cilvēcīgi, toties nonākuši Zarasos, jaunēkļi braši izdzēra šņabja pudelē atrodamos pārpalikumus, iegādājās biļetes un pēc pamatīgas izkratīšanas nonāca uz salas, kur sāka sliet savas teltis, izmeklēt staltāko alksni, kura galā uzstiprināt Latvijas karogu, iepazīties ar leišu alu - tā sacīt iekārtoties uz dzīvi. Ap Latvijas karogu visai drīz sāka apgrozīties tautieši un galarezultātā telšu pilsētiņā ar laiku izveidojās neliela latviešu kolonija.
Festivāls tika atklāts ar Kūlgrindas rituāliem pie Lielā Ozola - ziedojumi dieviem, dziedāšana leišu valodā un tamlīdzīgas izdarības, ko savukārt autors un Kristofers neredzēja, jo tobrīd bija apmaldījušies Zarasos un visu nokavēja. Pa to laiku blakus telti uzslēja kāds latvju jaunēklis vārdā Gusts (ja es nemaldos), kurš pārējās festivāla dienās mums bija jauks un labs kaimiņš. Kādu laiku mēs slaistījāmies pa telšu apkārtni un dzērām alu, līdz tas apnika un devāmies uz Mazo skatuvi, salas otrā galā, kur spēlēja BRĖKŠTA. Šis bends ir vietējo Zarasu puiku un meiteņu izveidots un spēlē/dzied lietuviešu neo/post/huizinkādu folku. Galvenais grupas pluss ir divas smukās solistes. Vairāk, laikam nekas. Toties publikai patika un mums, pieklājības pēc, arīdzan.
Saņa šausmīgi gribēja redzēt igauņu Virre+, par ko mums īpašu iebildumu nebija un mēs tur apkārt slaistījāmies. Tobiš - dzērām alu un uzplijāmies meitenēm:
-Labas vakaras, mergaites!
- ???!!!!
Beidzot arī uz skatuves uzkāpa Virre+, kas igauniski nozīmējot "young beer" - cik saprotams - brāga. Spēlēja viņi roķīgas kāzu dziesmas iz Igaunijas ārēm. Solists angliski vāvuļoja viskautko, ko neviens īpaši neklausījās. Savukārt autors un Kristofers atrada beidzot leišu dāmas, kuras gluži nebēga projām un ap viņām luncinājās. Piebiedrojās arī Jevpls. Tikmēr Saņa drūmā vientulībā izbaudīja igauņus. Dāmas pret mani un Jevplu neizturējās īpaši atsaucīgi, tāpēc mēs pārslēdzāmies uz ritmisku aurošanu "Elagu Eesti! - Lai dzīvo Igaunija!", kas igauņu grupai varen gāja pie sirds. Jāpiebilst, ka ap šo brīdi autors jau nebija īsti skaidrs kā stikliņš, tāpēc iespējams ir/būs faktu kļūdas, kuras izlabot ir laipni lūgti Kristofers un Jevpls.
Pēc igauņiem spēlēja vieni no festivāla hedlaineriem Dandelon Wine, grupiņa no pašas tālās Austrālijas, kas spēlē postdreampopu (sic!). Spēlēja jauki un kvalitatīvi. Pirms tam īsti dzirdējis šamos nebiju, tāpēc noklausījos ar izteiktu interesi, lai gan jāatzīst, ka grupa ir na ļubiteļa. Tajā brīdī kaut kur izgaisa Kristofers - t.i. aizgāja ar leišu dāmām "ēst pankūkas" :)
Pēc pieneņu vīna bija jāspēlē Of Wand And Moon - grupa, kuras nosaukums attiecīgās aprindās komentārus neprasa. Kā jau īsti superstāri maitas skaņojās apmēram veselu pusstundu, kuras laikā autors paspēja pieļurbāties leišu alu līdz kritiskai robežai un Saņa kopā ar Jevplu devās sazinkādās savās gaitās. Of Wand And Moon beidzot tika sagaidīta un es devos spirituālā, pusdzēruma ceļojumā iekš šamējo melanholiskās, nolemtības pilnās mūzikas. Īsts neofolks, līdz pat kaulu smadzenēm.
Pēcāk aizkūlos līdz tuvākajam ugunskuram, viens pats dzēru alu un klausījos Lietuvas un lietuviešu izdotajās skaņās un juots patīkami pazudis svešā valstī, tādā stāvoklī mani atrada Kristofers un aizveda pie iepriekšpieminētajām jaunkundzēm, kuras netālu bija apmetušās. Kopā ar viņām un sazinkādiem lietuvjiem tika dzerts šņabis, pie kam autors tika izprovocēts uz "parādīšanu kā tad dzer latvieši", pēc kā pazuda arī pēdējās saprāta paliekas.
Cik man zināms, tad Kristoferam sanāca visai saviesīga laika pavadīšana ar leišu beibēm, bet man, pēc smaga atraidījuma nekas cits neatlika kā plenderēt un meklēt telti, kur jau saldā miegā čučēja Jevpls un Saņa. Telts meklēšana pārvērtās veselā odisejā, kurā darbojās veseli divi lietuvieši, kas rādīja man ceļu uz telti un kāds latvju jaunēklis, ar kuru izcēlās asāka vārdu pārmaiņa...
Otrs rīts... maita tāds, pienāca ar baismonīgi mežonīgām paģirām, par ko jo vareni uzjautrinājās līdzbraucēji. Principā par to periodu manā dzīvē, lai labāk izsakās kāds cits. Piemēram, Jevpls, kurš jau kopš astoņiem dzēra alu un slaistījās apkārt!! Būtu vismaz palīdzējis tīrīt biotualetes, ibio :) Šamējais pat paspēja iekļūt lietuviešu televīzijā. Un iegādāties gredzenu. Un izdzert daudz alus. Un apēst gurķus.
Anyways, atjēdzos viss izmircis (gulēju ārpus telts) kaut kad ap diviem, viens un pilnīgi visu pamests, jo pārējie bijai aizgājuši uz miestu kaut ko nopirkt. Iegādājos alu un skumji blenzu lietū, bet tad pārradās pārējā kompānija un jautrība varēja atsākties:
tika spēlēts frīsbijs,
norisinājās kontaktu dibināšana ar visām iespējamajām meitenēm, kas vazājās garām (kādas pat apsolījās vēlāk atnākt ciemos pie mums, ko arī izdarīja, bet ieraugot salijušo guļammaisu, kas vairāk izskatījās, kā apčurāts, Jevplu, kas puspālī sēdēja pie šprotu bunžas un guļošu Saņu sabijās un aizmuka),
satikts pats fīrers,
un meklēta Saņam sieva (kādai leišu meitenei skaidrā latviešu valodā tika prasīts - "vai tu nevēlies kļūt Saņam par sievu?" uz ko šamējā, samulsusi nepārliecinoši atbildēja - "nea")
Kādā brīdī parādījās kaimiņš Gusts, absolūtā lupatā un uzzinājis, ka mēs ejam pēc alus - iedeva 5litus un lūdz, lai paņemam šam arī un nokrita tur pat zālītē. Vēlāk, kad atjēdzās nespēja vien nobrīnīties, kur palikuši viņa pieci liti un ka mēs viņam alu esam nopirkuši.
Uz visām skatuvēm kaut kas spēlēja. Lielākoties leišu grupas un lielākoties neinteresantas, jo visas hipotētiski jaukās un skaistās grupas, kaut kā tika palaistas garām. Redzējām Trokšņu Ielu, Liepaites, Karas un Andaju. Īpašu iespaidu uz mums viss tas neatstāja.
Ap pusdeviņiem iesākās lietus, kas arī tā līdz pat rītam neapstājās un principā daudz ko sabojāja. Deviņos bija jānoskatās festivāla hedlaineri Inkubus Sukkubus - afigenna jau nu slavena gotiskā roka kulta grupa, kuras soliste jau dienas laikā, ne visai skaidrā, sēdēja zālītē, puķu vainadziņu galviņā. Lija lietus, bija peļķes, pa kurām entuziastiski lēkāja Kristofers.
Sukkubi' diemžēl spēlē ārprātīgi vienveidīgi un garlaicīgi (lai gan soliste smuka!!), pēc pāris dziesmām pietika, lai nolemtu doties uz otru skatuvi skatīties daudzsološo leišu post/neo/hvz folk grupu Spanxti, kuras dziesma "Jāiet uz leišiem alu dzert" jau ir kļuvisi leģendāra. Gaidījām Spanxti, kuri kaut kur kavējās, sildījāmies pie ugunskura un ievadījām sarunas ar vietējiem baikeriem, sadzērām par brāļu tautām, runājām par to, kā lietuvieši atklājuši Ameriku (!!!), par Staļinu un karu Gruzijā.
Kad spēlēja Spanxti kopīgi noaurojām dziesmu "Jāiet uz leišiem alu dzert" - cik vien skaļi varējām, grupas soliste pat tēloja, ka mūs nedzird un neredz. Tad devāmies atpakaļ pie ugunskura, kur sākām dziedāt paši. Leiši klausījās un klusēja. Lietus gāza aizgūtnēm, alus ātri tukšojās. Un tad pēkšņi, pašas providences sūtītas uzradās divas jaukas dāmas, dzimušas lietuvietes, lepnās Dzūkijas iemītnieces un runājošas (vismaz viena) latviski. Tad iesākās varen skaista dziedāšana, jo meitene mācēja vairākas latviešu dziesmas.
Lija lietus, ugunskurs dzisa nost, gaisā kāds bija palaidis degošus lukturīšus, alus kļuva atšķaidīts ar ūdeni, meitene ar slapjiem matiem, dziedāja leišu tautasdziesmas, skatījās man acīs - īsti mistiska nakts noskaņa; Juodaraģa noskaņa... un... tajā brīdī arī beidzās vasara...
Protams, festivāls vēl turpinājās - kāds pamanījās iekrist ugunskurā, lietuviete ņirgājās par savu boifriendu (jo tas diemžēl latviski nesaprata), no rīta, vientulīgi devos dzert kopā ar kaut kādiem lietuviešiem šņabi un dziedāt Coja dziesmas, un vāvuļot par Baltijas ceļu un pēc tam, noguļot visu piektdienu - lamāties uz visiem klātesošajiem.
Bet Juodaraģa burvība bija beigusies.
Līdz nākamajam gadam.
*Menuo Juodaragis. Ikgadējs neofolka/darkwave un festivāls Lietuvā.
6 komentāri:
uh, cik forši. pat savu vārdu 2x izlasīju :D un jā, atcerējies pareizi :) bet lūk šo vietu es vēl aizvien nespēju atcerēties: "Kādā brīdī parādījās kaimiņš Gusts, absolūtā lupatā un uzzinājis, ka mēs ejam pēc alus - iedeva 5litus un lūdz, lai paņemam šam arī un nokrita tur pat zālītē."
bet tas nozīmē tikai to, ka pasākums bija vairāk nekā izdevies :)
"pēc tam, noguļot visu piektdienu - lamāties uz visiem klātesošajiem" - tā bija svētdiena, mans dārgais draugs.
Black, es gan neredzēju to brīdi, kad tu pasūtīji alu, taču saņemšanas un apskaidrības brīdi ("ak ta rekur mana naudiņa aizgāja") gan.
Pasākums tiešām bija vairāk nekā izdevies! :) Tikai sestdienas rītā un pirmajā dienas pusē man gan tā nešķita!
Es tam vēl varētu pievienot tavu svētdienas rītu (ja to vispār vēl varēja saukt par rītu) un otro dienas pusi, taču prombraukšanas dēļ laikam nav vērts :D
Nu svētdienas rīts, pēc maniem aprēķiniem likās tīri pieklājīgs, tiki auksts... :)
iemacijusies daudz
Ierakstīt komentāru