Devos es reiz uz dzimtā miesta parku, lai ar kādu cīņubiedru parkā iedzertu pa dvuškai; bija viens no tiem tumšajiem un neapgaismotajiem Latvijas septembra vakariem - kad cilvēks drebinās no aukstuma un iekrīt visās asfalta bedrēs - un pēkšņi man blakus nobremzēja ātrās palīdzības mašīna un tās vadītājs aicināja mani sēsties iekšā - sak aizvedīs mani...
Es apstulbu no visas sirds.
Vadītājs atkārtoja savu aicinājumu un es arī kāpu iekšā.
Tā nu mani ātrās palīdzības ekipāža aizveda līdz parkam un mašīnas vadītājs izlūdzās no manis divas cigaretes. (Vienu, otru es pats piedāvājos)
P.S. Ja nu kas, diemžēl, mašīnā nebija neviena šausmīgi sadragāta cilvēka par kura dzīvību no visas sirds cīnās mediķi, lai gan man tādu skatu ļoti gribējās baudīt. Viņi tur tikai vizinājās...
1 komentārs:
Varbūt tu pa gabalu izskatījies pēc ļoti švaka diloņslimnieka!
Ierakstīt komentāru