Zilais vainadziņš

"Reiz bija vainags trīspadsmit, ko liku galviņā;
Tā galva gaisā uzgāja, bet vainags palika..."

Šādas un vēl labākas ziņģes pieskandināja Vilku Kroga telpas kādā burvīgā sestdienas vakarā. Un, kas man likās visnotaļ patīkami, ka ikdienā krieviski runājoši jaunieši gluži labi dziedāja Rūžeņu u.c. dziesmas iz šīs sērijas!
Tiesa, daži jaunieši (vai precīzāk jaunietes) uzvedās diezgan dīvaini un neizprotami. Man un Katzem tika smalkjūtīgi uzdots jautājums, vai ar mūsu seksuālo orientāciju viss esot kārtībā. Ļoti satraucos, jo pederasts neesmu un tāpēc centos izzināt, kāpēc par tādu esmu uzskatīts! Redz, mēs sēžot 2 veči blakus un tas jau par kaut ko liecinot (lieki piebilst, mēs neaizrāvāmies ar glāstiem, skūpstiem vai citām ārišķībām). Bet ko lai dara? Mēs jau būtu bijuši trīs veči, ja vien Saņam tai brīdī nebūtu dāma! Un arī šī dāma ir pelnījusi, lai to piemin (taisni viņas dēļ Katze gandrīz vai izkāvās ar ieskurbušo trubadūru Gaidosu) . Dāma rīkojās noteikti un pārdomāti uzreiz uzsākot runāt par bērniem, ko viņa tik dikti mīl un arī Saņam novēlēja daudz bērnu. Acīmredzami alkohola ietekmēts viņš mājienu neizprata un sāka stāstīt par saviem gredzeniem, kas dāmai izteikti nepatika un, kad tika līdz zalktim, viņa Saņu pameta...
Bet nu par pederastiem mēs tikām nosaukti vēl vismaz reizi vai divas un bijām spiesti taisnoties... un tad mūs devīgi pabaroja ar šokolādi. Ak, kaut apkalpotājs būtu bijis tikpat laipns un nebūtu atteicis gaļas šķēlīti izsalkušajam bloga autoram.
Un gandrīz vai aizmirsu Preiļu olimpisko smagsvaru, kas pabijis 57 valstīs, izdresējis 17 čempionus, zaudējis algu 800 latu apjomā un vispār dzīvi baudījis no visudziļākā kausa.
Un, gluži poētiski izsakoties, sagriezu elkoni rasas lāsē!