Krietnā intervija

Intervija.

Intervēta slavenā dziedātāja Zāra. Intervē visnotaļ zināmais žurnālists Šneiders un vēl jo godājamākais PR speciālists un modes mākslinieks Šulcs-Priednieks.

Šneiders:Čau Zāra!
Zāra: Sveiki.
Šneiders:Intervija būs ar mums, vīriešiem, veseliem diviem! Tas tev netraucē?
Zāra: Nē, no vīriešiem nebaidos.
Šulcs-Priednieks:Patiesi? Nevar būt.
Zāra: Tā ir.
Šulcs-Priednieks:Kā tā? Dzirdēju, ka tev ir bijušas sliktas attiecības.
Zāra: Kam nav gadījies.
Šneiders:Nu tu gan lej!
Zāra: Pārdzīvoju šīs attiecības un nu man ir citas - gluži normālas.
Šulcs-Priednieks:Un vīrietis jau droši vien ir miljonārs?
Zāra: Nebūt ne, lai gan ir gluži normāls vīrietis.
Šulcs-Priednieks:Ej nu ej? Kam tad tāds der, ja viņam nav Bentlija?
Zāra: Vai tad vīrietim obligāti Bentlijs ir svarīgākais?
Šulcs-Priednieks:Eu, Zāra, tu gan esi šodien agresīva!
Šneiders:Vai tad tu nevari viņa vietā atrast ko labāku? Varbūt tu ar savu mūziku daudz pelni?
Zāra: Nevarētu teikt, ka ar mūziku var stipri daudz nopelnīt...
Šulcs-Priednieks:Tad meklē veci ar Ferrari!

u.t.t. u.t.t.

Jautājums - kam pa godu šī šķietami visnotaļ idiotiskā intervija?

Gluži vienkārši, dārgo lasītāj, tūlīt lēnā garā izskaidrošu. Gluži nesen vēl gluži aktuāls temats bija kādas pašmāju dziedātājas un kāda it kā slavena un visiem zināma (atzīšos, nezināju) PR speciālista, žurnālista un kā tik vēl ne intervija. Iedomājies tik, dziedātāja nepazina šo augsti godājamo un viedo vīru, kā rezultātā samaitājās intervija un vispār - skandāls!
Par dziedātāju diži sajūsmā neesmu un biju domājis, ka varbūt arī viņas prāta spējas nav stipri augstas. Tiesa, ka mums būtu jāpazīst it kā katrs (kurš sevi par tādu uzskata) žurnālists, mani mazliet mulsināja, bet nu lai paliek...
Šodien man iedeva palasīt šo aptuveni 4 A4 lappuses garo interviju. Jautāsiet - pie velna, kam par godu tā murgainā intervija raksta sākumā? Tas ir aptuvens intervijas atstāsts, lai gan visu neizlasīju - nespēju...
Augsti godājamais PR pseidospeciālists un vēl otrs tamlīdzīgs dīkdienis uzdeva veselu virkni augstākā mērā idiotisku jautājumu, saņemot uz tiem tikpat augstvērtīgas atbildes. Jādomā, ka ir tiešam lietderīgi nezināt, kāds jefiņš tevi intervēs, jo savādāk vēl sāksi raustīt valodu.

Pacelsim cepuri muļķības priekšā!